Kā jau tas katru gadu ierasts, arī šogad vasaras beigas Latvijas orientieristu sabiedrībā sagaidīja ar Klubu stafetēm, kas norisinājās 28. augustā Tumšupē. Šis pasākums vienmēr spējis pulcēt lielu skaitu dalībnieku, šogad tie bija veseli 600 sportisti, kopā pārstāvot 60 komandas. Mūsu Cēsu kluba "OK Meridiāns" godu šogad aizstāvēja 40 orientieristi četru komandu sastāvā, kuras sīvi cīnījās ne tikai ar pārējām 56 komandām, bet arī pašas savā starpā. No visām 4 komandām augstāko rezultātu - 5. vietu izdevās izcīnīt komandai "Meridiāns 1", kurā startēja Aigars Alksnis, Juris Kokins, Uldis Alksnis, Kaspars Vīksne, kā arī Cēsu sporta skolas audzēkņi Arta Martinsone, Dace Buža, Ilze Buža, Pēteris Čeksteris un Kristaps Magone, un viņu treneris - Igors Bužs. "Meridiāns 2" komandai 10. vieta, "Meridiāns 4" - 12. vieta, bet, diemžēl, komandai "Meridiāns 3" neizdevās finišēt ar pozitīvu rezultātu un šoreiz DSQ. 

Laikā, kad mēs Latvijā ar nepacietību gaidījām Klubu stafetes, Itālijā no 20. līdz 28. augustam norisinājās Pasaules junioru čempionāts velo orientēšanās sportā, kurā Latvijas izlasi pārstāvēja arī Ēriks Gruzde. 26. augustā saņēmām labu ziņu - puiši stafetē ieguvuši 4. vietu, taču līdz medaļai pietrūcis pavisam nedaudz (komandā startēja Reinis Grende, Ēriks Gruzde un Edgars Bričonoks). Par saviem startiem un sacensībām kopumā Ēriks stāsta: "Šis bija mans pirmais Pasaules junioru čempionāts. Aizlidojot turp, mūs sagaidīja komandas treneris ar ļoti lielu karstumu – ārā bija +37 grādi. Jau tajā pašā dienā bija treniņdistance, to aizvadījām iepazīstot visas nianses, kuras varētu mūs sagaidīt sacensību laikā.  Nākamā diena - garās distances kvalifikācija. Īsti nesaprotu tās jēgu, jo kvalificējās tāpat visi. Distanci sāku diezgan optimāli, tā bija fiziski grūta,  kā arī saule lutināja mūs. Uz distances beigām uztaisīju 2 kļūdas, kuras man maksāja labu rezultātu. Vieta – 39. Otrdien jau bija garās distances fināls, uz kuru neliku lielus mērķus, jo biju gatavojies vidējai distancei.  Līdz vidus daļai viss bija kārtībā, kad paņēmu variantu, uz kuru zaudēju visu. Pēc tā bija morāls lūzums, vairs negāja, kā vajadzēja, paliku lēnāks, bet pēc kartes maiņas saņēmos un nobraucu beigas gandrīz ideāli, rezultātā – 34. vieta. Pēc garās distances bija atpūtas diena pirms vidējās distances. To pavadījām mierīgi. Vakarā izbraucām treniņu pa naksnīgajām Vicenzas ielām, bija patīkami. Tad nāca vidējā distance, uz kuru biju licis savus augstākos mērķus. Diena bija patīkama, noskaņojums arī bija ideāls, viss kā vajag, bet sākot distanci nevarēju saprast karti. Uz pirmajiem punktiem jau tāda kā bakstīšanās, kā arī bija kartes neprecizitātes.  Braucot uz 5. punktu pārdūru kameru uz ērkšķiem. Tā man neveiksmīgi beidzās vidējā distance. Nākamā diena bija stafete. Es sāku distanci kā 7. un jau uz pirmo punktu noķēru lietuvieti un tad jau vēlāk itāli. Ātrums bija ļoti labs, viss kā vajag, distances vidusdaļā uztaisīju kļūdu uz apmēram 1 minūti. Nodevu stafeti tālāk kā 5, un uzrādīju labāko laiku no visiem savā etapā. Beigās finišējām 4. vietā, ļoti maz pietrūka līdz medaļām. Nākamais bija sprints. Jau uz pirmajiem diviem punktiem uztaisīju kļūdas, pēc tam jau kaut cik labi, taču uz beigām arī sakļūdījos, atkal bija nelielas kartes neprecizitātes. Rezultātā 39. vieta.  Šīs sacensības vērtēju kā tikai daļēji izdevušās,  jo neuzrādīju labu rezultātu  inviduāli, taču guvu ļoti lielu pieredzi nākamajiem čempionātiem.  Noorganizēts viss bija ideāli, izņemot karšu problēmas, par tām arī sūdzējās komandu sanāksmēs. Nākamais būs Eiropas čempionāts, kurš notiks pēc nepilna mēneša Krievijā, Sanktpēterburgā, un pašlaik ļoti nopietni gatavojos tieši šim notikumam."