VIEGLATLĒTIKA

AKTUALITĀTES VIEGLATLĒTIKĀ

Vieglatlētika

Baltijas U18 čempions Toms Samauskis

11. jūlijā Tartu, Igaunijā norisinājās Baltijas U18 čempionāts vieglatlētikā. Cēsu pilsētas Sporta skolas audzēknis Toms Samauskis, pārstāvot Latviju, izcīna 1.vietu lodes grūšanā ar jaunu personīgo

Lasīt vairāk »

VIEGLATLĒTIKAS TRENERI

Māris Urtāns

Treneris

Austris Āboliņš

Treneris

Rihards Parandjuks

Treneris

Māris Bogdanovs

Treneris

Ruta Samsonova

Treneris

PAR VIEGLATLĒTIKU

[PIEMĒRS] Latviešu valodā 20. gs. 20. gados sarunvalodā paralēli lietoti arī nosaukumi “groza bumba” un “kurvjballe”, tomēr ikdienas lietojumā un oficiālajā saziņā nostiprinājies vārds “basketbols”.

Pamatnoteikumi un sporta inventārs
Vienlaikus laukumā katrā komandā var būt ne vairāk kā pieci spēlētāji. Basketbolu spēlē ar apaļu bumbu, kas izgatavota no ādas vai sintētiskiem materiāliem. Vīriešu sacensībās spēlē ar 7. izmēra bumbu (apkārtmērs 749–780 mm, svars 567–650 g), sieviešu sacensībās – ar 6. izmēra bumbu (724–737 mm, 510–567 g), jauniešu sacensībās – ar 5. izmēra bumbu (690–710 mm, 470–500 g).

Spēles laukums ir 28×15 m liela taisnstūra plakne ar līdzenu, cietu, no jebkādiem šķēršļiem brīvu virsmu. Laukuma abos galos 1,2 m attālumā no gala līnijas 3,05 m augstumā novietoti grozi. Katrs grozs sastāv no apaļas stīpas (apļa diametrs, mērot starp stīpas iekšējām malām, ir 450 mm), pie kuras piestiprināts tīkliņš. Grozs piestiprināts pie vairoga (izmērs 1,80×1,05 m). Laukumā iezīmēta centra līnija, trīs sekunžu zona, uzbrukuma zona (pusaplis), soda metiena līnija un trīspunktu līnija. Līdz 20. gs. 60. gadiem basketbolu lielos oficiālos turnīros spēlēja gan zālēs, gan zem klajas debess, pēc tam – tikai slēgtās telpās.

Standarta spēles laiks Starptautiskās Basketbola federācijas (Fédération Internationale de Basketball, FIBA) pārziņā rīkotajās sacensībās ir 4×10 minūtes, Nacionālajā basketbola asociācijā (National Basketball Association, NBA) – 4×12 minūtes. Jaunatnes sacensībās spēles laiks var būt īsāks.

Spēlētājs var pārvietot bumbu, to driblējot (sitot pret zemi) vai piespēlējot komandas biedram. Metienus drīkst izdarīt no jebkuras laukuma vietas. Par precīzu trāpījumu tiek piešķirti divi vai trīs punkti (atkarībā no kuras vietas izdarīts metiens). Par precīzu soda metienu – viens punkts. Pretinieku var kavēt, cenšoties izsist vai pārķert bumbu, kā arī laikus ieņemot labāku pozīciju. Nav atļauti sitieni un grūdieni. [PIEMĒRS]

PROGRAMMAS MĒRĶIS

Izglītības procesa rezultātā sagatavot veselu, fiziski, garīgi un emocionāli attīstītu personību, kas motivēta aktīvam, kustīgam dzīvesveidam un apzinās sporta kā vērtības nozīmi;

Ieaudzināt audzēkņos atbildības sajūtu par saviem darbiem, disciplīnu, draudzību, cieņu, godīgumu.

MĀCĪBU METODES

Teorētiskā sagatavošana;

Mācību treniņu nodarbības;

Individuālas nodarbības vai ar grupas daļu;

Piedalīšanās sacensībās;

Mācību treniņu nometnes.

PROGRAMMAS UZDEVUMI

Izglītības procesa rezultātā, dod iespējas apgūt zināšanas un prasmes:
• veicināt audzēkņu harmonisku attīstību un sekmēt vispārcilvēcisko un nacionālo vērtību apzināšanos;
• rosināt patstāvīgu interesi par sportu, veidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu, cilvēka anatomiju un fizioloģiju, sanitārijas nozīmi personīgajā higiēnā;
• atturēt jauniešus no piesaistes nelabvēlīgiem paradumiem (narkotiku, nikotīna, alkohola lietošanas) un nodrošināt brīvā laika lietderīgu izmantošanu;
• veicināt vispusīgu fizisko un speciālo sagatavotību, intelekta attīstību;
• atlasīt un nodrošināt perspektīvu audzēkņu iesaistīšanu sporta veida programmā, vienlaicīgi saglabājot treniņu grupu sastāva noturīgumu;
• rosināt audzēkņos motivāciju spēju izkopšanai, lai sasniegtu augstus sportiskos rezultātus.

Izglītības procesa rezultātā, dod iespējas apgūt:
• māku saskaņot viedokļus un iecietīgi izturēties pret atšķirīgo, respektējot to;
• apgūt sporta veida iemaņas, paškontroles un pašdisciplīnas spējas, sekmēt veselības nostiprināšanu, garīgo, sociālo, radošo un fizisko attīstību;
• izprast un novērtēt savus un treniņu partneru sportiskos rezultātus, godīgas cīņas principus;
• spēt atbildēt par savas darbības rezultātiem, uzņemties līdera lomu kritiskās situācijās nodarbību un sacensību laikā;
• spēt novērtēt esošo situāciju, plānot tālāko darbību, nodrošinot mērķtiecīgu izaugsmi un attīstību, atbilstoši saviem dotumiem un interesēm;

• iegūt sporta tiesneša prasmes, startēt sporta veidu federāciju un savienību organizētajās sacensībās un citu organizāciju rīkotajos pasākumos.

PROGRAMMAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA

Izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu, ieguvuši nepieciešamās zināšanas un prasmes, izpildījuši kontrolnormatīvus, piedalījušies jaunatnes čempionātos vai federācijas rīkotajās sacensībās, saņem apliecību par profesionālās ievirzes izglītības programmas apguvi, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

TĀLĀKĀS IZGLĪTĪBAS
IESPĒJAS

Turpināt izglītoties augstākas pakāpes profesionālās izglītības programmās.

Māris Bogdanovs

Treneris